Gada pēdējos mēnešos daudzkārt ir nācies tā vai citādi dzirdēt no citiem, ka nedrīkst uzticēties, ka var uzmest, piekrāpt vai kā citādāk kaut ko nelāgu nodarīt. Pārdomājot visu radās jautājums – pasaule ir kļuvusi tik ļauna vai arī es tik naiva? Gan darbā, gan dzīvē es paļaujos uz pozitīviem rezultātiem, ticu, ka bez būtiska iemesla neviens sliktu nenodarīs, ka citu darbībai nav slēptu sliktu nodomu.
Es laikam ticu labajam cilvēkos. Tam, ka tādi esam mēs visi, tikai katrs savā veidā.
Kopš pārvākšanās ēst gatavošana manā mājā ir ierobežota un tiek izvēlēti ātrāk un vieglāk pagatavojami ēdieni. Pasta ir viens no favorītiem – kamēr tā vārās, ātri uzcep mērci un pēc nepilnas pusstundas visi jau var sēsties pie galda.
250g pasta, 2-3 tomāti, neliela sauja baziliks, 2 daiviņas ķiploks, 1 t.k. brūnais cukurs, sāls, eļļa, pipari, siers pasniegšanai
Lielā katlā uzvāra ūdeni un vāra pastu kā norādīts uz paciņas. Tomātus sagriež nelielos kubiņos, baziliku smalki sakapā, saspiež ķiploku. Pannā sakarsē eļļu, liek cepties ķiploku, pēc 1min pievieno tomātus, sāli, cukuru. Cep, līdz tomāti atdevuši sulu un mainījuši konsistenci. Pieber baziliku, izkarsē. Pastai nolej lieko ūdeni, liek atpkaļ katlā un sajauc ar gatavo mērci. Pasniedzot pārkaisa rīvētu vai drupinātu sieru.
Rukola ir mans šīs sezonas atklājums. Līdz šim tikai lasījusi par to, veikalā nopētījusi spurainās lapiņas, bet tā arī nebija sanācis nogaršot. Šogad, kad to tirgū pārdod katrā otrajā stendā par draudzīgu cenu, pamēģināju un esmu sajūsmā!
100g spināti, 100g rukola, 50g parmezāns, 5 nelieli tomāti; Mērcei: 3 ēd.k. eļļa, 1 ēd.k. baltvīna etiķis, 2 daiviņas ķiploks, 5 lapiņas baziliks, nepilna ēd.k. brūnais cukurs, šķipsna sāls
Spinātus un rukolu noskalo, nožāvē un rupji sagriež. Tomātus sagriež daiviņās. Visu sajauc uz liela lēzena servējamā šķīvja, pārliek ar siera šķēlītēm un pārlej ar mērci.
Mērcei sakapā baziliku, saspiež ķiplokus. Liek bļodiņā eļļu, etiķi, cukuru un sāli, ar dakšiņu saputo līdz cietās daļas izšķīdušas un mērce kļuvusi viendabīga (no cukura tā paliek brūngana). Iemaisa ķiplokus un baziliku, atstāj ievilkties uz 5-10minūtēm.
Labi jau ir, kad esi noslogots un nav jāgarlaikojas, bet tūlīt tūlīt pacietība būs cauri!
Laikā no 18-22 vajadzētu būt iespējai laiku izstiept un sauli iedegt pēc vajadzības un pieprasījuma, citādāk ārā darāmie darbi paliek nedarīti, jo tumšs, iekšā darāmie darbi – jo centies paspēt ārā paveicamo. Beigās laiks izniekots un nekas līdz galam arī nav paveikts, bet darāmo darbu saraksts palicis vēl garāks.
Nu ja, es pārvācos. Joprojām virtuvei nav izlietnes. Pat virtuves faktiski vēl nav. Apkārt maisi un kastes. Gatavošanai – divriņķu gāzes plītiņa ar veco labo sarkano balonu blakus… Nav interneta. Pat dekoderis bija mani nodevis un tieši ievākšanās dienā izdomāja nodegt. Reizēm jūtos kā spartiešu nometnē 
Bet viss būs labi. Viss ir labi!
Šodienas tvnet.lv rakstā par Zani Dombrovsku ir vieta, kas ļoti skaisti definē, kādēļ ir tāda vēlme pēc oficiāli noformētām attiecībām (gribētos piebilst – jebkāda veida attiecībām) un kas pēc tam mainās. Sajūtas!
“Kad uzzināju, ka tieku uzņemta štatā, man to gribējās salīdzināt ar attiecībām, kuras kādu laiku esmu kopusi, un nu man ir pateikts jāvārds,” Zane filozofē, piebilstot – statusa maiņa viņai ir ļoti būtiska, dodot sajūtu – jā, es esmu vajadzīga.
